Pēc Otrā Pasaules kara, 50. gados, ekonomiskā attīstība nelikās tik cerīga, tad jau vēlāk, mainoties kolhozu sistēmai, cilvēki kļuva, savā ziņā turīgāki. Auga rūpniecība. PSRS laikos Latvijā tika uzceltas, ja nemaldos, ap 220, jaunām rūpnīcām. Piemēram, Rīgas Vagonu Rūpnīca, RAF, RRR, Alfa, VEF, Ērenpreiss utt. Jau 70./80. gados dzīve kļuva daudz rožaināka un patīkamāka – par jumtu virs galvas, ikdienišķo ZIL autobusu, kā arī strāvu, ar ko darbināt Minsk ledusskapi bija jāmaksā kapeikas, līdz ar to cilvēkiem vajadzēja uztraukties tikai par to, kā dabūt preces, pēc kurām bija jāstāv visai garā rindā, jo unīšus cēla maz… Rīgā to skaits bija tāds, ka varēja uz vienas pleznas pirkstiem veikt aprēķinus. Pieaugot rūpniecības attīstībai, ar latviešu bāleliņu strādniekiem vien nepietika, tāpēc tika aicināti iebraucēji, viesstrādnieki, minoritātes, no citām Padomju republikas siltajām tēvzemēm, kas radīja zināmu problēmu – nebija, kur izmitināt saulespuķu grauzējus. Trūka dzīvesvietas. Tāpēc, lai nebūtu tālu jāminas ar Ērenpreisu, vai jāšķērē ar Deltu, ap rūpnīcām radās pilsētas, piemēram, Olaine, kuras pamatā ir tagadējā Olainfarm. Vajadzēja lētus mājokļus, kuros būtu sasodīti daudz dzīvokļu – tika saceltas tā saucamās hruščovkas, lietuviešu projekti, sērkociņu kastītes, un tā arī radās guļamrajoni, mikrorajoni – sauciet, kā vēlaties, kuros, pārsvarā, arī mitinājās šie iebraucēji. Ja šajos laikos notika masveida urbanizācija, tad ap 80′tajiem gadiem un to beigās, cilvēki piekopa pretēju programmu – atgriezās laukos. Masveidā. Auga lauksaimniecības attīstība, kur mēs, letiņi, bijām un arī esam diez gan prasmīgi, jo strādāt kolektīvā saimniecībā (Negribas dēvēt par kolhozu), tagad bija tīrā izprieca un prieks. Degvielu varēja dabūt, pēc darba to izsūknējot no bākas, traktorus pa nakti neviens neslēdza ārā, lai no rītā nebūtu jāsēž aukstumā, kā arī šo tehniku bieži izmantoja savām vajadzībām. Pārtikas netrūka, ja gribējās cūkgaļu, varēja kādu lopu norakstīt… Mazpilsētās arī dzīvokļi bija lētāk. Piemēram, ja tur varēji atļauties glaunu 3 istabu dzīvokli, tad Rīgā par to pašu summu varēji iegādāties kvadrātainu vien-istabas skabūzi, kurā pat pēcpusi nebija, kur apguldīt. Ja atgriežamies pie autobūves, respektīvi, RAF, tad šī nozare tika uzturēta mākslīgi, jo ārzemēs nevienam mūsu pod-mercedes piekare, pod-plaģiātisms ar salīdzinoši zemo kvalitātes izpildījumu nebija vajadzīgi. Arī mums tik mīļie Radiotehnikas izstrādājumi (RRR), jo kā zināms, S-90 rībina ne pa jokam, pat salīdzinot ar mūsdienu tehniku. Reāli, Latvijā, savā ziņā pildīja tikai konkrētus plāna punktus – mums kaut kas ir jāražo, kaut vai, nevisai labas kvalitātes. Latvijas ekonomika tik tiešam kāpa kalnā… Lielā mērā cilvēki bija apmierināti ar dzīvi. Kā Latgalē tantes saka – Koč desas bejo lētokas… Cilekiem nevajadzēja uztraukties par sadzīviskām lietām, arī par to, vai būs darbs, jo Padomju Savienībā, pa lielam, neeksistēja tāds termins kā bezdarbs… vismaz nedrīkstēja eksistēt. Sociālisms, savā labākajā izpausmē (Nu mīļā tauta, nevajag to nomelnot, tikai tāpēc, ka tirliņi kā Staļins/Ļeņins sabojāja sociālismu ar autoritāro režīmu un iejaucot to komunismā.). Sociālismam ir jālīmējas ar demokrātiju, un tad tik tiešām, tā būs labākā iekārta, kāda vien var būt. Roka roku mazgāja… un tas bija patīkami. Vēl patīkams fakts… Ārsts un viņa kompadre sētniece mierīgi varēja abi doties uz Sočiem, jo algas bija praktiski vienlīdzīgas, taču tagad tādu situāciju būtu grūti iedomāties, jo ir pārāk izteikti sabiedrības slāņi. Un ne jau par īpašu gudrību te ir runa, bet gan par to, cik kuram bagāta silīte, kas audzinājusi. Tajos laikos dzīve bija vieglāka, bērni bija paēduši, izskoloti, aizvesti uz skolu un atvesti mājās, nodrošināta brīva laika pavadīšana, nevis brutāla nodzeršanās, drāšanās pa labi/pa kreisi… tāda homoseksualitāte vispār nepastāvēja, ja nu vienīgi pagrīdē, kur tai arī jāpaliek. Tauta, lielā mērā, bija daudz kārtīgā, pieklājīgā un tikumīgāka. Tāpēc, arī cilvēkiem ir nostalģija pēc šiem laikiem.

Tātad, cien. Godmaņa kungs, mūs sauca par reņģu ēdājiem, pingvīniem utt… mēs paciešam uzbraucienus… labi… paciešam, ka tiekam atlaisti no darba, vai labākajā gadījumā, tiek samazināts algas apjoms? Paciešam idiotiskus nodokļus, pat par šampūna dāvināšanu*? (apceļos, tas bija domāts par dāvanām virs 1000Ls) Te var turpināt gari un ilgi… Paņemiet papīru, paskatiet, cik no papīrā uzrakstītā cipara patiesi nonāk jūsu maciņos, un cik aiziet nodokļos, būsiet pārsteigti, par ko tik jūs nemaksājiet un rezultāts? Rezultāta nav… Pensiju fonds būs smieklīgs… ar katru paaudzi būs ar vien smieklīgāks. Ceļi – kā kurmju rakumi pieneņu pļavās… Infrastruktūra? – Kā pārstrādāta jāņoga… bioloģiski…

Kā viens gudrs onkulis teica – ja latviešiem nebūtu bijusi iespēja emigrēt uz mūžīgajiem zemeņu laukiem un sekss ar Hitlera nīstāko tautu nebūtu iespējams(Nav jāņem par pilnu), tad notiktu apvērsums… un ne jau vienkārša paskraidīšana Vecrīgā, ar augstpapēžu kurpi rokās meitenēm un no ielas izbakstīta kirpiča večiem… Jo tie cilvēki, kas aizbrauca, bija sasodīti neapmierināti ar šeit notiekošo… mēs vienkārši esam patrioti, un gan jau par to arī, reiz, būs kāds labums. Tātad, ja tie, kas nepaspēja pagaršot reņģes, būtu spiesti palikt četrās sienās, kuras noklātas ar dzelzi, teiksim, dzelzs priekškaru, tad viņiem būtu aizgājis jumts un būtu kā dziesmā – krutjitsa, vertjitsa, šar goluboj…

Neveikls nosaukums tēmai, bet, tas nekas. Jautājums pavisam vienkāršs – vai astronauti vēl, kādreiz, nolaidīsies uz mēness, nevis sūtīs zondes, skatīsies caur teleskopu? Daudz tiek runāts par to, ka uz Mēness tiks būvēta kosmiskā stacija, bāze – sauciet, kā vēlaties. Vai uz Mēness ir dzīvība? – It kā nē. Kāpēc it kā? – Vienkārši. Tā, tīri paveroties uz mēnesi, kaut vai bildēs, mēs redzam to, ka tas līdzinās sausai lodei, lielas asteorīdam… protams, nav jāsaprot burtiski. Vienkārši debesķermenis izplatījumā. Lielie krāteri… pastāv uzskats, ka tās ir bijušas jūras, okeāni un Zemes lielais gravitācijas spēks esot to visu uzsūcis. Teiksiet apsurds? – Bet, ja pavērojam to, kas notiek dēļ mēness fāzēm – paisumi un bēgumi. Mēness, ar savu gravītāciju ietekmē procesus uz Zemes. Tātad, ja Zeme ir lielāka par Mēnesi, tad efektam vajadzētu būt grandiozākam, vai ne? – Tā ir. Iespējams, Zeme vienkārši uzsūca ūdeni. Kā, tad radās mēness? – Ja nemaldos, tas notika asteroīdam, meteorītam (Man jūk) ietriecoties Zemē, kad tā tikai veidojās, bija attīstības procesā, kā liels vulkāns. Un tā atdalījās mūsu, nu jau tik ļoti ierastais, Zemes pavadonis Mēness. Sanāk, ka šim zvēram būtu jāed to pašu, ko zemei. Respektīvi, zem haubes atrodas viens un tas pats princips – kodols utt. Vistuvākais debess ķermenis Zemei… vajadzētu takā būt jau izzinātām, taču, tā nebūt nav.

Chandrayaan-1, zonde, nesen nolaidās uz mēness virsmas, un cik, zinātnieki ir atklājuši, tad, ļoti ticami, ka zonde ir atradusi kaut kādas dzīvības pazīmes, protams, tas ir baumu līmenī. Respektīvi, organiskas vielas. Ne dzīvības formas, mūsu izpratnē, bet kaut kas uz baktēriju pusi. Kā, tad prātnieki atrada šīs organiskās vielas? – Triecot zondi virsmā… sacēlās putekļi un tika notverti pāris paraugi. Bet, pie tā es negribētu apstāties…

Kā jau mēs zinām, Mēness ir tāds kā Zemes vairogs… atvaira, respektīvi, uzņem lielu daļu kosmosa drazas, kas triecās Zemes virzienā un varētu radīt nevēlamu haossu tā jau sapostītajā civilizācijā. Nevajadzīgi, vai ne? Bet… takā Mēnesī ietriecas tik daudz asteroīdu, meteorītu, neviļus uz tā virsmas, un tā dzīlēs nokļūst drazas no tālāka universa nostūriem… Dievs vien zin, no kurienes… no citām galaktikām, Saules sistēmām… citiem visumiem? Labi, atgriežoties pie kaut kādām realitātes pazīmēm, saprātam un reālajai domāšanai, kaut gan… pafantezēt nav peļami… Šie organismi varēja nokļūt uz Mēness no citām planētām utt. Tātad, karstvīna, iespējams, aprēbināts, nonāku pie hipotēzes – ja nu sievietes tik tiešām nāk no Venēras, un vīrieši no Marsa? Respektīvi, cilvēks ir atceļojis uz Zemi ar kosmosa kuģu palīdzību, taču jaunās paaudzes to neatceras, varbūt nemaz nevar atcerēties, drošibas apstākļu dēļ. Varbūt, ja jau izsenis būtu tāda tehnoloģija, mēs jau sen būtu sev galu padarījuši? Tā teikt – visam ir iemesls. Bet, tie noteikti nebija kosmosa kuģi mūsdienu cilvēka izpratnē. Tie varēja būt asteroīdi utt… un cilvēks bija organiskas vielas formā, vien DNS, kurš izauga uz Zemes… Taču, takā esmu katolis, ticu Bībelei… bet, pētu arī citas dzīvības rašanās teorijas…

Tālāk, kāpec uz Mēness varētu būt vēl kas vairāk? – Jo tika atrasts ledus, kas būtu ekvavilents vārdam ūdens. Sasalis ūdens. Jeņķi ietrieca raķetes, kā rezultātā, varēja ielaist zondes daudz dziļāk Mēnesī… skan perversi. Un atrast ūdeni sasalušā agregātstāvoklī.

Bet, ir vēl n-tās teorijas, kā vienmēr, kur trīs cilvēki, tur četri viedokļi. Kaut gan, man, vienam cilvēkam, tos apkopojot, iznāca ap simtiem, ka pat izplūst visos nebūtu iespējams.

Volfenšteina apslēptās bāzes uz Mēness, citplanētieši, kā citplanētieši – zaļi cilvēciņi utt., kas vienkārši palūdza vairs nedoties uz Mēness. Mēness, īstenībā, ir bailīgs nostūris. Tad iedomājamies, kas var slēpties uz Marsa… Polārās cepures ir atrastas, takā ūdens noteikti ir sastopams, cita runa ir par retināto atmosfēru, taču to visu var laika gaitā labot, ražojot slāpekli… un būtu vēl jāpielāgojas gravitācijai… bet te jau es iesāku tēmu, par planētas kolonizāciju. To atstāsim citai reizei…

E-taloni, kas šajā, niecīgajā salā, atsakās strādāt… Kāpēc nevarējām iztikt ar papīra biļetēm un mēnešu kartiņām? Jā, Rīgas Satiksme apgalvo, ka šie taloni iztur -30 c temperatūru. Labi, bet, takā ir zināma globālā sasilšana (Saucam to, kā gribam), daba var izspēlēt daž ne dažādākos jokus. Heh, ja termometra stabiņš rādīs zem – 30 c, tad, ja vien pietiks prātā nebraukt ar auto, un iet uz sabiedrisko, varēs tīri labi uzvārīties, braucot pa zaķi. Iekāpj kontrole… man kabatā dzeltens taloniņš jau gadu… vienkārši, redz, slinkums bija izmest. Kontrole pienāk – Vai esat nokomposterējuši talonu? – Nē. Kāpēc? - Nestrādā… Labi, pārbaudīs vai vispār ir derīgs. Bet te tavu brīnumu – arī viņu aparāts nespēj nolasīt. Kas notiek? – Nekas. Es braucu pa zaķi, legāli. Savs, zināms pluss, tam ir.

Latviešu tautai patīk izcelties, taču bieži vien, tas izdodas ar ne visai patīkamiem veidiem… piemēram, lielāko nodarbinātības samazinājumu Eiropas Savienībā. Vismaz kaut kur varam būt pirmie. Bet, kāpēc, lai mēs nebūtu pirmie ražošanas sfērā? Ar augstāko IKP uz vienu iedzīvotāju? Skat, Padomijas laikos mēs bijām, bez maz vai, PSRS centrs. Bija rūpnīcas, darba vietas. Pirms otrā pasaules kara, latvieši ražoja turbīnas raķetēm, slavenie Minox fotoaparāti… Rīgas Vagonu rūpnīca, VEFiņš, latvietis pat džinsus izgudroja, tiesa, maucīgie amērikāņi nozaga patentu, un tas, mīļie draugi, ir pierādīts fakts, tiesa, neviens par to nemaksā. Un tā var turpināt ilgi… Porsche 924/928 dizainu veidojis latvietis, Russobalt taisīja ļoti labu auto, Vairogā montēja fordiņus. Bija. Kāpēc, lai nevarētu būt? Vai tiešām nākotnē mūs zinās tikai ar to, ka bijām Krīzes valsts nr. 1. Eiropā?

Ziniet, visiem ir tā paknapāk jāsavelk josta… Daudzas ģimenes pat eglīti nevarēs atļauties. Labi, brauksim cirst. Še Tev… aizliegts. Drīkst tikai ar atļaujām un Rīgas Valsts mežos, necērtot jaunaudzes utt. ierobežojumi. Sanāk, lai apbraukātu visas, vajadzīgās instances, es iztērētu vairāk naudas benzīnam, nekā tad, ja aizstaigātu līdz Vasjam un iepirktu kārtīgu egli, ko viņš, nocirtis Latgales mežos, pa baltu velti.

Samazinām iztikas minimumu. Mīļie tautas kalpi. Pamēģiniet mēnesi iztikt ar 160-170 Ls. Neiztiksiet… Varam sarunāt tā, ka tā vietā, lai apcirptu mūsu algas, jūs apcirpsiet sev un izlīdzināsiet naudas plūsmu? – nē, kapitālisms. Nedrīkst tā zaudēt naudu. Labi, viens cilvēks, savelkot galus, var iztikt ar šo summu, bet ja tā ir ģimene? Un ja ģimene paliek bez apgādnieka… šausmas. Nu mērgļi jūs esiet. Tautas Partija… par šo partiju es vispār neizteikšos. Dievs nedod vēl Šķelem tikt pie varas grožiem. Sazags pēdējo, apdirsīs reņģu ēdājus, pingvīnus, un aizies. Vispār, par šo tēmu arī nav vērts runāt plašāk – tā var izplūst memurāros.

Ēnu ekonomika – redz, gar degunu jums noiet 3.6 milijardi latu? – Man pie kājas. Tā, vismaz, ģimenes ir kaut cik paēdušas. Vēl jums vajag naudu? Labi, ja atdotu tos 3.6 miljardus godīgi, jums, vai tā nauda tiktu novirzīta parāda segšanai? – muļķības, labi, ja ceturtā daļa aizietu. Pārējo sabāstu sev kabatās, un Šķēle pirktu mazus puisišus. Bet, tiem, kam netīk strādāt – 750 Ls mēnesī, nerēķinot amortizācijas, ceļa naudu utt. var nopelnīt ievedot degvielu, no Krievijas, cigaretes un šņabi. Nopērkam Ford Ecoline ar 200 litru degvielas tvertni, aizmaucam uz Krieviju, pielejam pilnu, braucot atpakaļ iepērkam atļauto cigarešu daudzumu un šņabja daudzumu, šņabi salejam alus pudelēs, un iepērkam vēl šņabi. To visu pāri robežai, legāli un tirgojam pagalmā. Paši gan braucam ar gāzi. Der arī VW Passat ar 110 litru degvielas tvertni. Ēnu ekonomika ir vislabākais, kas ar mums ir noticis. Ja tās nebūtu… Daudzi cilvēki vienkārši nomirtu badā… pakārtos… jau tā karās…

Tautas kalpi… sarūpējiet mums, Ziemassvētku dāvanas, un beidziet apcirpt algas, atlaist cilvēkus, palielināt nodokļus, kuri tāpat netiek novirzīti vajadzīgajiem mērķiem. Slēdzāt 1. Slimnīcu, kaut gan, to vajadzēja slēgt tikai pēc 2 gadiem? – jāmaksā Eiropas Savienībai sods. Atkal izdevumi. Gribējāt sadalīt 300 000 Ls, tamdēļ algojāt ekspertus par 230 000 Ls? Nu kam tas vajadzīgs? Es jums par 170 Ls sadalīšu šo naudas plūsmu. Jā, par iztikas minimumu. Šis darbiņš jau neprasa īpašu piepūli. Apcērpiet savas algas, un tauta par jums stāvēs un kritīs. Nauda plūdīs vairāk, kādu laiku nezodziet, ļaujiet valstij atkopties. Vienkārši, drīz, vairs nebūs, ko zagt. Vai tas ir vajadzīgs? – nē.

Sievietes… -  īsi un kodolīgi. Dāmas, ja jūs aizdomātos par to, kāpēc esat vienas… un ne tikai tad, kad, patiesi esat vientuļas, nomāktas… drēgnos, rudens vakaros…
Jums škiet, ka vīrieši domā tikai par to, kur un kā lētāk piedzerties (Pirkt divlitrīgo Garais alu utt., vai arī, ja tomēr tik zemu nekrīt, lētākās vietas, kur piedzerties vecrīgā)? – tā nav… Tā vietā, vīrieši cenšas iedziļināties sievietēs… izprast sieviešu domu gājienu, ko viņas vēlas… khe… atceramies filmu Ko vēlas sievietes?… Bet, dāmas, jūs jau pašas, bieži vien, neziniet, ko vēlaties.

Dzīve nav filma, un nav Mela Gibsona, kurš varētu nolasīt jūsu domas, bet varbūt… varbūt bez tā nemaz nevar? Varbūt, tas ir tas, ko jūs vēlaties? Lai mēs izdomājam jūsu vietā? Nē, jūs vēlaties skaistu attiecību sākumu, nevainīgu spēli… drošības zonu, kurā iekāpt, kad rodas nepieciešamība, un teikt: “Esam draugi, labi draugi… ko ta’ mēs? – Mēs jau neko…” Trakums visam ir, ja attiecības nonāk nākamajā līmenī, kur drošības zonas platums sāk sarukt, un, beidzot ir jāizlemj – iet uz kaut ko nopietnāku, vai atkāpties… Šajā vietā bieži izplatīta ir pasūtīšanas taktika, ko piekopj kā sievietes, tā vīrieši. Daži to izrāda ar klusēšanu, citi mazāk izrāda uzmanību, pasaka ko riebīgu, uzbrauc… Taču, tie ir ziediņi. Ir tāds cilvēka tips, kā sieviešu, tā vīriešu vidū, kurš jums iestāsta pretējo… pretēji tam, ko bijāt izštukojuši savā prātiņā un sirdī… beigās, šis cilvēks, ar Platona stila dialogiem pārliecina jūs par to, ka bijāt vainīgs visā…

Sievietes, visu laiku mētājas no vienas laivas otrā… Bet, tā dziļāk iedziļinoties… sievietes… sievietes simbolizē nobriedušu prātu… tā, ap 30… ta kā, pārsvarā, lūk ar šādu neizlēmību izceļas meitenes, kad nezin, ko īsti vēlas : (Tātad, katrai nozīmei pretējā…)
Tu esi pārāk garš – Tu esi pārāk īss.
Tu esi pārāk nedrošs – Tu esi pārāk uzstājīgs.
Tu esi pārāk jauks – Tu esi pārāk rupjš.
Tu esi pārāk jautrs – Tu esi pārāk nopietns.

Un tā tālāk…

Vienai meitenei nepatiks tas, ka neizrādi iniciatīvu un izmisīgi gaidīs, cita Tevi nopels par to, ka esi pārākais jāklis, bez maz vai: ”Ko Tu atļaujies?” Khe, khe…  Respektīvi, jāmāk nolasīt to, ko viņa domā. Taču, gadās izņēmumi, un meitene pati pateiks kas un kā.. nē, drīzāk, nevis pateiks to, bet palīdzēs, ja konkrēti runājam par iniciatīvas ņemšanu savās rokās…

Bet ziniet, kas ir pat uzjautrinošakais? – Tev nav BMW. Bija gadījums… Meitenei ļoti patika viens puisis, bet viņa izvēlējās citu, jo tam bija auto. Kā jums liekas, kas notiks tad, kad pirmais arī tiks pie rumaka? – Hei, es drīkstu Tev kādreiz piezvanīt?

Pie kā tas noved? Tu sāc domāt, ka esi vainīgs… ka vaina ir Tevī… sabesies un dodies uz klubiņu… un… viss atkal ir štokos.

Kampaņas lozungs:

*    1/3 avāriju iemesls ir braukšanas ātruma pārsniegšana un nepareiza ātruma izvēle
*    gandrīz katrs otrais uz ceļa fiksētais pārkāpums ir par ātruma pārsniegšanu
*    visbiežāk ātrs braukšanas stils piemīt gados jaunākiem satiksmes dalībniekiem vecumā no 18-30 gadiem
*    Vai ātri braucot, mērķi ir iespējams ātrāk sasniegt? Pārsniedzot ātrumu par 20 km/h, ceļa posmu Ogre-Rīga var veikt par 3 minūtēm ātrāk nekā ievērojot ātrumu. Tādēļ ir pamatots jautājums vai ir vērts riskēt?

“Visbiežāk, runājot par ātru braukšanu, uzmanība tiek vērsta uz sekām vai fiziskiem parametriem, aizmirstot to, ka ātruma pārkāpšanas iemesli visbiežāk ir psiholoģiski. Šoreiz kampaņu esam veidojuši kā „īsu psiholoģisko trilleri”, kas autovadītājiem no malas paraudzīties ļauj uz bīstamām situācijām, kurās viņi pakļaujas Ātruma vilinājumam. Mēs parādām Ātrumu kā viltīgu tēlu, kas manipulē un pakļauj raksturā un gribasspēkā vājākos šoferus. Vēlamies vērst autovadītāju uzmanību uz to, ka mums ir jābūt gudrākiem, stiprākiem un pilnībā jāignorē Ātruma un viņa varā esošo draugu izmantotie triki,” norāda CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Pamācošs, tajā pat laikā, interaktīvs video:

Manas domas? – Lūdzu, atvilku ar vislielāko prieku:

Ko es ar to gribēju teikt? – Vajag braukt, neapdraudot citus. Ja ir tukšs ceļa posms, skaidrs laiks, ideāli laika apstākļi, ar tehniku arī viss kārtībā, tad, kāpēc gan nē? Un 90 km/h… marazms, nu labi, tāpat mēs braucam +10, un policija netur, taču, arī tas nav pietiekoši ātri. 110 km/h jau būtu pieņemamāk. Samazinot ātrumu par 10 km/h, kā to vēlas Zivtiņš – ar to nekas netiks panāks. Tie, kuri ir atsaldēti, tāpat paliks atsaldēti… tie, kuri tagad sēņo – sēņos vēl trakāk… Vajag taisīt ceļus, izglītot vadītājus, nodrošināt drošas braukšanas skolas bez maksas, lai cilvēki iemācās savaldīt savu auto jebkurās situācijās.

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk. Līdzīgi raksti DB.lv Mazākā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva būs 20 lati No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati. Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 – 3500 kg smaga auto īpašniekam – 160 ls. Raksta turpinājums zemāk Reklāma: Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem. CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža. Ikgadējās nodevas likme autobusiem un kravas transportlīdzekļiem netiek mainīta, tā paliek līdzšinējā apmērā. Nodeva nebūs jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuriem reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss.

Ķegums palaidis visas septiņas turbīnas… Aizkraukle – aiztaisījusi ciet. Nav ne ūdens pilītes. Upes gūltne ir sausa. Dolomīta plātne… tajā – plaisa, pa kuru, ārā, nāk ūdens. Tātad – hidroelektrostacija ir uzbūvēta uz dolomīta plātnes. Zem tā – vēl viena Daugava – 126 metrus plata. Edmunds Tukišs.

Sakam paldies PSRS laika domāšanai, un naudas līdzekļu taupīšanai. Pļaviņu HES vajadzēja būt Pļaviņās, nevis Aizkrauklē. Tā laika cilvēkiem patika būvēt mīnas… Inženieris Vasja mīlēja iedzert, rasējot un projektējot… darba vadītājs Žeņa mīlēja arī ņemt uz krūts grādīgo dziru… un katram strādienkam kabatā bija pa kočiņam…  HES jau sen esot izkustējusies, plaisa jau metru plata. Respektīvi, Padomju laikā ceļot Plaviņu HES, to būvēja daļēji uz pārgāznes. Pavasaros, kad tiek laists ūdens, lieliski var redzēt, kā tas gāžas pāri stacijas ēkai un tunelim. Ķeguma HES, ir kūdi labāks – tam, vismaz, ir normāla konstrukcija, ar stacijas ēku un blakus esošajiem aizvariem.  Savukārt, Pļaviņu HES atrodas daļēji uz pārgāznes, mīkstājām smiltīm un mālsmiltīm. Pļaviņu HES’a kritums ir 40 metri! Jā, 40 metri. Salīdzinājumā, Rīgas HES tie ir tikai 18 metri… Ja, Pļaviņu HES plīst, tad varētu sagaidīt Holivudas cienīgus specefektus, taču nebūs cienīgu varoņu, kas spētu mūs glābt, respektīvi, Brūss Viliss, no Cietā rieksta, šaubos, ka nāks palīgā. Khe, khe. Taču, Latvenergo saka, ka nav ko uztraukties. Staciju uzrauga 600 signālu sensori, plus, ar laiku, ja… khe… Eiropa, piešķirs finansējumu, uzbūvēs avārijas pārgāzi. Tā teikt – neļaut ūdenim doties tālāk, vismaz tik lielos daudzumos, un izveidot ūdens krātuvi. Kā arī, ja arī kaut kas notiks, tad Latvenergo darbinieki katru gadu tiek spiesti iziet dažādas mācības kopā ar Glābšanas dienestu un Valsts ugunsdzēsējiem. Vēl glābiņš ir Rīgas HES, kurš ir paredzēts novadīt nelielus plūdus, taču, Latvenergo domā, ka tas spēs noturēt arī maksimālus plūdus, taču tas vēl neesot skaidri zināms. Tātad, ja teroristi gribētu uzbrukt, viņi, notiekti, spridzinātu Rīgas HES, jo tie ir pēdējie vārti, kas mūs sargā no Daugavas lielā spēka.

Mīlestība… daudz un plaši apspriesta tēma. Taču, iemīlēšanās no pirmā acu skatiena? Reizēm, tik tiešām, tā gadās. Elpa aizraujas… acīs parādās neredzēts mirdzums… pasaule liekas krāsaināka kā jeb kad… uz lūpām smaids. Un šīs sajūtas… sajūtas rodas mistiski… Kā, nepazīstama meitene? Kāpēc tieši viņa? Kāpēc tā? – daudzi uzdod šādus jautājumus… citi mēģina rast atbildes, lūkojoties caur zinātnes redzes punktu – dažādi fermenti, fluīdi utt. Ir tāda aksioma – cilvēks mīl ar smadzenēm, nevis ar sirdi. – ļoti iespējams. Tikai, kāpēc, pēc tam, kad šī meitene redzēta, redzēts acu skaitiens, puisis to nespēj izmest no galvas, līdz brīdim, kad atkal viņu skatieni mīsies vienoti?

Pirmais skatiens… tauriņi vēderā. Nebeidzama kaisles sajūta, varētu pat teikt, tāds saviļnojums, ka paceļ spārnos – apkārtējais neeksistē… ir tikai mirklis. Pārsvarā, mīlestība, precīzāk būtu teikt – iemīlēšanās, notiek sekojošu apstākļu dēļ – ilgas… ilgas pēc tuvības, mīlestības… ilgas pēc maigas būtnes, trakulībām, jautrības, nebeidzamu smieklu un laimes eiforijā pavadītu dienu… atdošanās mirklim un dzīves dzīvošana dzīvi.

Teiksiet, kāda tur iemīlēšanās, tfu, kāda tur vēl mīlestība varētu būt, nākotnē? – Teiksiet, simpātijas? – Iespējams. Tālāk jau varētu definēt pašu mīlestību – pieķeršanās, cieņa vienam pret otru… eh, varianti n-tie, tā teikt. Bet tā ir tāda sajūta, kura, katram, izpaužas savādāk… katrs saprot un jūt savādāk. Mēdiji ir radījuši nepareizus uzskatus par mīlestību… komercializācija… Valentīndiena utt. Mīlestību varētu definēt šādi – otrās pusītes dzīves nostādīšana augstāk par savējo, lekšana priekšā lodei… iespējams, pat mainīšanās. Taču, tā nav… to nevar definēt.

Prasme nav iemīlēties… prasme ir katru dienu, iemīlēt savu, otro pusīti, no jauna. Neieslīgt rutīnā, ar domu, ka ir mīlestība, un tālāka attīstības ceļa nav. Ir, un kā vēl. Katru dienu atklājot jaunas sajūtas, izjūtas, uzzināt jaunu, par otru, kas patīk utt. Katru dienu, var sākt kā mīlestību no pirmā acu skatiena.

1.Izvēloties meiteni, to nevajag celt uz pacēlāja.

2.Vispirms ieteicams uz aci noteikt izlaiduma gadu. Jābūt ļoti uzmanīgam, jo meitenes parasti veic pirmspārdošanas sagatavošanu un bieži ārējais izskats neatbilst lietu īstajam stāvoklim. Īpaši vajag uzmanīties no kapitālā remonta – sieviešu virsbūvju speciālisti (plastiskie ķirurgi) spējīgi veikt brīnumus, gluži kā lietuviešu automeistari.

3.Interjers netiks uzreiz izrādīts, tādēļ no sākuma der pievērst uzmanību kaut vai ritošajai daļai. Un pie tam diezgan uzmanīgi. Balansēšana gadījumā ar meitenēm nepalīdzēs. Un ja ir tikai savērsums bez sagāzuma, tad nepalīdzēs pat virsbūvju meistari.

4.Par virsbūvi – skrāpējumiem uz tās nevajadzētu Jūs satraukt. Viena no nedaudzām meiteņu priekšrocībām pār auto ir to virsmas reģenerācija. Ja ir buktes – tas jau ir nedaudz sliktāk.

5.Tiešā izplūde meitenēm nemaz nav pluss.

6.Aerodinamisks korpuss arī.

7.Priekšējam un aizmugurējam bamperiem ir jābūt atbilstošiem vienam ar otru.

8.Pārbaudīt piekares cietību atspiežoties ar rokām un ar spēku uzpiežot uz korpusu nav ieteicams. Vismaz pirmajā tikšanās reizē.

9.Nevajadzētu uzreiz interesēties par iepriekšējo īpašnieku skaitu. Kā arī līst zem motora pārsega.

10.Un galvenā kļūda: nekādā gadījumā necentieties meiteni uzreiz čipot. Viena no meiteņu īpašībām ir tā, ka tās var pašas no sevis negaidīti ieslēgt atpakaļgaitu, kā arī, starp citu, jebkuru citu ātrumu. Meitenes ar automātisko kārbu var satikt reti un tās ir ļoti vienkāršas ekspluatācijā – par tām instrukcija nav vajadzīga.

11.Savas darbības pareizību var salīdzināt pēc mēraparātiem. Pie mēraparātiem tiek pieskaitīti: mute (izstieptā veidā signalizē par visu sistēmu apmierinošu darbību – Jūs esat uz pareizā ceļa) un acis (ja ir sūce, tad tas ir tikpat slikti, kā automašīnai), u.c.

12.Pirmām kārtām nepieciešams noregulēt degvielas padeves sistēmu. Par degvielu var kalpot: vakariņas dažādās iestādēs (kafijas automāti Statoil DUS nav labākā ideja), biļetes uz kino (tas ir tur, kur rāda forsāžu uz ļoti liela ekrāna), teātris (tāda liela pelēka māja netālu no benzīntanka pa ceļam uz darbu), nelielas dāvanas (piemēram lifting-cream – tas ir tā saucamais sieviešu antikorozijas līdzeklis). Par vēlamāko degvielas veidu var painteresēties pašam objektam. Viņas runā.

13.Pēc tam, kad esat pārliecinājies, ka degvielas kvalitāte ir apmierinoša, par ko liecina mēraparātu rādījumi un klusa (lasi: nedir***a) gaita – pārejam pie aizdedzes regulēšanas. Šeit nāksies papūlēties. Būs jālien zem motora pārsega un jāguļ zem objekta. Aizdedzes moments katrai meitenei ir savādāks. Tāpat uzsilšanas laiks. Tā ka šeit vajadzēs eksperimentēt. Starp citu, augstspiediena sūknis ir visiem labiem un kvalitatīviem modeļiem, neatkarīgi no degvielas veida. Ļoti labi modeļi māk vēl to arī izmantot. Jums nevajag uztraukties, ka šinī gadījumā tas strādā pēc pavisam cita principa, nekā tas ir mašīnām. Neceliet paniku. Atslābinieties un gūstiet baudu.

14.Iedarbinājāt? Uzkurinājāt? Tagad test-draivs. Atcerieties, ka ilgstošām attiecībām nepietiek tikai ar to, lai viņa Jums patiktu. Vajag, lai arī Jūs viņai patiktu. Tāpēc pielieciet maksimāli daudz pūļu.

15.Jauda meitenēs nav galvenais. Pilnpiedziņai esamībai arī nav būtiskas nozīmes. Labāk pievērsiet uzmanību dinamikai, vadāmībai, manevrētspējai.

16.Un galvenais: bremzes. Daudzām meitenēm to nav. Jums nāksies ilgi regulēt un pieskaņot rokasbremzi. Vienīgais gadījums, kad to var pilnībā atlaist, ir draivs.
17.ABS arī ir retums. Pārsvarā viņas bezjēgā buksē.

18.Ja viss Jūs apmierina, var ķerties pie tjūninga. Šeit man Jums nav ko ieteikt. Pērciet un uzstādiet tjūninga detaļas cik vēlaties pēc gaumes.

19.Neaizmirstiet par siltu apsargājamu stāvvietu, kvalitatīvu ekspluatāciju, pretaizdzīšanas sistēmu un samierinieties ar to, ka no šī brīža Jums būs vēl mazāk laika un naudas.

/ K. Vaivode /